Es piedāvāju sievai šādu plānu: vispirms došos prom pats, iekārtošos jaunajā vietā, un pēc tam viņa ar bērniem varēs man pievienoties. Drīz pēc tam devos uz ārzemēm.
Kad vēl biju ļoti jauns, apprecēju Kristīni, un jau pēc gada mums piedzima pirmais dēls, bet drīz vien arī otrs. Ar laiku Kristīne mainījās — pieņēmās svarā un pārstāja rūpēties par savu izskatu. Manas jūtas pret viņu pamazām izdzisa.
Pēc dažiem mēnešiem ārzemēs es sapratu, ka man ir ērti būt vienam, un nolēmu šķirties. Pagāja divi gadi, un es sāku ļoti ilgoties pēc bērniem, tāpēc nolēmu viņus uzaicināt pie sevis.
Lasi arī: Lēmuma spēks: Kā pārstāt vilcināties un sākt rīkoties?
Kad pēc divu gadu šķirtības es ieraudzīju Kristīni, es viņu vienkārši nepazinu. Viņa bija pilnīgi mainījusies… Tik muļķīgi, kā es toreiz rīkojos.
Ko man tagad darīt?
Turpinājumu lasiet zemāk! 👇
Artūrs apprecēja Kristīni – skaistu un interesantu meiteni, kad vēl bija ļoti jauns. Drīz vien viņiem piedzima pirmais bērns, un pēc tam arī otrais. Ģimenes dzīve ritēja pilnā sparā, romantika pakāpeniski izzuda, un viņš arvien vairāk koncentrējās uz ģimenes nodrošināšanu.
Laika gaitā Kristīne mainījās: viņa pilnībā veltīja sevi bērniem un vairs nepievērsa tik lielu uzmanību savai ārienei, kas pakāpeniski atsvešināja viņas vīru.
Liktenis deva viņam iespēju doties uz ārzemēm, kur viņš nolēma sākt dzīvi no jauna. Viņš pārliecināja Kristīni palikt ar bērniem, solot, ka vēlāk viņi pievienosies viņam.
Taču pēc dažiem mēnešiem vīrietis saprata, ka viņam ir ērti būt vienam, un nolēma šķirties. Kristīne neiebilda un mierīgi nokārtoja šķiršanos.
Pagāja divi gadi. Viņš sāka ilgoties pēc bērniem un uzaicināja viņus kopā ar bijušo sievu ciemos. Ieraugot Kristīni, viņš bija pārsteigts – viņa bija ļoti mainījusies: kļuvusi slaidāka, pārliecinātāka un pievilcīgāka. Saprotot savu kļūdu, Artūrs lūdza viņai palikt un dot viņam otru iespēju.
Tad notika negaidītais!
Bet Kristīne, kura bija pārdzīvojusi grūtības, jau bija kļuvusi par citu cilvēku. Viņa atteicās, sakot, ka nespēj atkal uzticēties cilvēkam, kurš viņu pameta. Vairāk nekā to, viņa atklāja, ka mīl citu vīrieti, kurš viņu atbalstīja grūtajā periodā, un plāno apprecēties ar viņu.
Artūrs palika izmisumā, apzinoties, ka ir pazaudējis sievieti, kura patiesi viņu mīlēja un darīja visu viņu ģimenes labā. Bet bija jau par vēlu.
Stāsta morāle varētu būt, ka dzīvē ir jāpieņem atbildīgi lēmumi un jābūt gataviem saskarties ar sekām. Bieži vien attiecības un piedošanas iespējas ir ļoti sarežģītas, un tikai pats cilvēks var izlemt, kā rīkoties pēc grūtiem brīžiem.
Kā jūs būtu rīkojušies Kristīnes vietā, ņemot vērā, ka viņiem jau bija ģimene? Dalieties komentāros!
